Aicinām piedalīties konferencē “Vārds un tā pētīšanas apekti”

Šā gada 26.–27. novembrī Liepājā notiks ikgadējā zinātniskā konference “Vārds un tā pētīšanas aspekti”. Aicinām pieteikties! Pieteikšanās termiņš ir 12. oktobris. Vairāk informācijas un elektroniskā pieteikšanās: vards.liepu.lv.

Konference norisināsies tiešsaistē un klātienē atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Pieteikuma veidlapā, lūdzu, norādiet plānoto piedalīšanās veidu.

LLVA viedoklis par valodas politikas pamatnostādņu projektu

Līdz 24. septembrim sabiedrībai bija iespēja iesniegt viedokļus par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektu (vairāk informācijas – šeit).

Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijašo projektu kopumā vērtē atzinīgi, taču aicina iekļaut arī tādus jautājumus kā mazākumtautību valodās nerunājošo lingvistiskās diskriminācijas novēršana, latviešu valodas pētniecības attīstība un pētnieku paaudžu nomaiņa.

Pilns LLVA sniegtā viedokļa teksts ir lasāms šeit:

LLVA iestājas Starptautiskajā lietišķās valodniecības asociācijā

Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija šogad ir iestājusies Starptautiskajā lietišķās valodniecības asociācijā (Association Internationale de Linguistique Appliquée, AILA). Augustā notikušajā AILA sēdē Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas pieteikums tika vienbalsīgi pieņemts, un LLVA kļuva par starptautiskās asociācijas 35. dalīborganizāciju .

AILA ir organizācija, kurā apvienojušās lietišķās valodniecības asociācijas no visas pasaules, kopā pārstāvot vairāk nekā 8000 nozares speciālistu. Par AILA biedru var kļūt tikai viena organizācija no katras valsts, un Latviju tagad tajā pārstāv LLVA. Līdz ar iestāšanos LLVA biedri iegūst tiesības uz visām AILA piedāvātajām priekšrocībām.

LLVA valdes priekšsēdētāja Inga Kaija neslēpj gandarījumu par nozīmīgo soli asociācijas attīstībā. “Ikvienam zinātniekam ir svarīgi ne vien diskutēt par saviem atklājumiem ar šauri specializējušos kolēģu loku, bet arī iekļauties plašākā zinātniskajā kopienā. Līdz ar mūsu iestāšanos AILA ārvalstu kolēģiem būs labāk zināmi ne vien konkrētu mūsu pētnieku vārdi un pētījumu virzieni, bet arī Latvija kā viens no lietišķās valodniecības attīstības punktiem pasaules kartē.”

AILA ir pārstāvētas arī Latvijas kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva un Krievija. Ziņa par Latvijas uzņemšanu atrodama arī AILA mājaslapā.

LLVA atklātā vēstule pret Augstskolu likuma grozījumiem

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

LLVA iestājas pret ieceri pieļaut, ka valsts augstskolas vada personas, kas nezina un nespēj lietot latviešu valodu. Savu nostāju tā pauž atklātā vēstulē, kuru bez LLVA ir parakstījuši arī vairāk nekā 400 citi atbalstītāji.

Vēstules pilns teksts un parakstītāju saraksts pieejams šeit:

Aicinām apmeklēt konferenci par zinātniskajiem tekstiem latviešu valodā

Uzmanību! Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ konference tiek pārcelta uz citu laiku. Sīkāka informācija sekos.

Š. g. 27. martā no plkst. 10.00 līdz 17.00 notiks Latvijas Universitātes (LU) 78. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija „Zinātniskie teksti latviešu valodā” Eiropas Savienības mājas Kamīnzālē Rīgā. Konferenci organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Ģermānistikas nodaļa,  Ventspils Augstskola un Liepājas Universitāte ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā”  un Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas atbalstu.

Jau pagājušajā gadā tika organizēta LU 77. konference „Zinātnes valoda”, kas tika veltīta dažādiem zinātnes valodas izpētes aspektiem: latviešu zinātnes valodas kvalitātes kritērijiem, terminoloģijas problemātikai zinātnes valodā, jauno lingvistu valodai publikācijās, noteiktības un nenoteiktības izteikšanas iespējām, disertāciju un promociju darbu valodas izpētei gan no vēsturiskās, gan no mūsdienu daudzvalodības perspektīvas, kā arī nozarvalodas izmantojumu mācību grāmatās. Konferences materiāli ir publicēti digitālā grāmatā latviešu un angļu valodā, sk. https://dom.lndb.lv/data/obj/800391.html

Šā gada konferencē uzmanības centrā būs pētnieciski teksti skolā, augstskolā un zinātnē. Konferences pirmajā daļā tiks lasīti referāti par pētnieciskajiem tekstiem un otrajā daļā notiks kolokvijs par zinātnisko tekstu veidiem, kurā būs īsi ziņojumi par konkrētiem tekstu veidiem ar diskusiju par problēmjautājumiem. Konferences programmu sk. pielikumā.

Aicināti skolu, augstskolu un zinātnisko institūciju pārstāvji un citi interesenti!

Konferences programma un informācija par konferenci pieejama sociālajā tīklā Facebook: https://www.facebook.com/events/3285982141420395/

Konferenci informatīvi atbalsta Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija.

LLVA biedru kopsapulce

2020. g. 12. martā plkst. 17.00 Rīgas Stradiņa universitātē, Dzirciema ielā 16, kabinetā B-404 notiks Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas biedru kopsapulce.

Visi asociācijas biedri ir laipni aicināti piedalīties.

Dalība iespējama arī ar videokonferences starpniecību, iepriekš piesakoties.

Lai pieteiktos, rakstiet uz latvijaslva@gmail.com.

Aicinām piedalīties konferencē “Valodu apguve: problēmas un perspektīva”

Liepājas Universitāte sadarbībā ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju, Latvijas angļu valodas skolotāju asociāciju, Latvijas Logopēdu asociāciju, Britu padomi Latvijā, Gētes institūtu Rīgā un Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi aicina piedalīties 17. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Valodu apguve: problēmas un perspektīva” 2020. gada 22. maijā.

Visa informācija par konferenci pieejama konferences mājaslapā https://vapplapp.liepu.lv

Konferencei reģistrēties var līdz 2020. gada 24. aprīlim.

Saistībā ar konferenci tiek izdots multilingvāls zinātnisko rakstu krājums “Valodu apguve: problēmas un perspektīva” (ISSN 1407-9739), kas ir indeksēts EBSCO datu bāzē. Krājuma rakstiem tiek piešķirts DOI indekss, un tie tiek reģistrēti starptautiskajā metadatu katalogā Crossref. Bibliogrāfiskā informācija ir meklējama šeit: https://www.crossref.org/

Konferences tematika:

  • Lingvistikas pētījumi par valodu mācību saturu un tā apguvi
  • Lingvodidaktikas pētījumi par valodu apguvi augstskolā un neformālajā izglītībā
  • Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumi par valodu apguvi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem
  • Bērna valodas un runas attīstība pirmsskolā un ģimenē
  • Runas un valodas attīstības traucējumi, to korekcija un profilakse
  • Dzimtās valodas un svešvalodu apguves piedāvājums Latvijas skolās
  • Speciālās izglītības vajadzības valodu apguvē
  • Kultūras, subkultūras un vērtīborientācijas ietekme uz valodu apguvi
  • Latviešu valodas kā svešvalodas apguve Latvijā un ārzemēs
  • Valodas vide Latvijā un iedzīvotāju lingvistiskās attieksmes nozīme valodu apguvē
  • Standarti, standartu projekti, programmas un valodas prasmju līmeņu apraksti valodu apguvei
  • IT izmantošana mūsdienīgiem risinājumiem valodu apguvē
  • Komunikatīvās un lingvistiskās kompetences statuss darba tirgū

Konferenci informatīvi atbalsta Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija.

Ministrija sola promocijas procesu valsts valodā

2019. g. 10. decembrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde, kurā tika apspriests Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais jaunais doktorantūras modelis. Ministrijas šajā sēdē piedāvātajā versijā noteikts: “Promocijas darba valoda un aizstāvēšanās procedūras valoda – valsts valoda. Ja DSP tiek realizēta angļu valodā vai citā ES oficiālajā valodā, promocijas darba kopsavilkumam pilnā apjomā jābūt latviešu valodā. Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz doktorantiem no ārvalstīm.”

LLVA vārdā par latviešu valodu promocijas darbos iestājās LLVA biedre sociolingviste Dr. philol. Vineta Poriņa. Viņa izteica atzinību Izglītības un zinātnes ministrijai par ieklausīšanos trauksmes cēlāju argumentos. Sēdē izskanēja arī priekšlikums, ka promocijas darba valodas izvēle būtu nosakāma augstskolas līmenī, taču V. Poriņa iebilda, norādot, ka būtu vēlams palikt pie ministrijas prezentācijā piedāvātā regulējuma.

Plašāks ieskats sēdes gaitā lasāms šeit:

https://nra.lv/latvija/299363-ministrija-promocijas-darbu-izstrade-un-aizstavesana-ari-turpmak-notiks-latviesu-valoda.htm?fbclid=IwAR0gZ6oX_WF-OxBybDGtNpyTJoalZwN9C4z5yhR9j3W0r7rIQXa0vK18aSM

Par līdzšinējiem notikumiem šī jautājuma apspriešanā lasāms iepriekšējās ziņās LLVA mājaslapā, kā arī dažādās publikācijās plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrija-sola-saglabat-valsts-valodu-zinatne.a340606/?fbclid=IwAR0gpal2QPeFk9eWGzgWR3QqrnnoGnjna65MIFuGlYzLd2_RAs87xpDXcPc

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/173336/kultursoks-promocijas-darbi-tikai-anglu-valoda?fbclid=IwAR1xnc7YEqCBhyvzKboKjH5RkoWZ3G1nXSKpYSH-0jS-C0KKmPxdRnlxf4c

Otrā atklātā vēstule latviešu zinātnes valodas aizstāvībai

Pirms Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētās diskusijas 2019. gada 21. novembrī par jauno doktorantūras modeli “Virzība uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību” Latvijas sabiedrības pārstāvji plaši parakstītā vēstulē vērsās pie IZM. Vēstulē tika paustas nopietnas bažas un aicinājums neierobežot iespējas promocijas procesu īstenot latviešu valodā.

Nākas atzīt, ka bažas nav nedz sadzirdētas, nedz izprastas, nedz, jo vairāk, īstenotas faktiskā rīcībā, risinājumos un izmaiņās. Vēl vairāk, fakts, ka šai valstiskas nozīmes problēmai diskusijā laiks tā arī neatradās, liecina, ka ministrija noliedz jautājuma būtiskumu. Arī publiskās sarunās ar plašsaziņas līdzekļiem IZM pārstāvji cenšas nonivelēt jautājumu, apzīmēdami to kā “šauru virzienu” un izmantodami maldinošus faktus. Informācija, ko IZM publicēja 26.11.2019., arī neliecina par problēmas izpratni, iedziļināšanos un gatavību piedāvāt kvalitatīvus risinājumus.

Tāpēc Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija kopā ar domubiedriem ir sagatavojusi atklāto vēstuli, aicinot Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Ministru kabinetu, arī IZM, iedziļināties šajā problēmā un rīkoties.

Pilns vēstules teksts ar parakstiem pieejams šeit: